Šodienas Saeimas sēdē steidzamības kārtā otrajā lasījumā plānots skatīt grozījumus Apsardzes darbības likumā, kurā parlaments labos vairākas pašu pielaistas kļūdas, kas pieļautas pirms nepilna mēneša pieņemtajā likumā un kuras jau ir paralizējušas nozares darbību (piemēram, uz šo brīdi nav iespējams sertificēt apsardzes darbiniekus).
Neskatoties uz jau iepriekš pieļautajām kļūdām, deputāti turpina ignorēt nozares organizāciju un Iekšlietu ministrijas rekomendācijas, kuras sagatavotas laikā, kamēr notika diskusijas par steidzami nepieciešamajiem labojumiem likumā, lai situāciju nozarē normalizētu.
“Diskusijās ar ministriju panāktas arī papildu vienošanās, kas sekmētu pelēkā sektora un nodokļu “optimizēšanas” shēmu mazināšanos nozarē. Kā būtiskākā no tām minama kvalitātes un atbilstības standartu ieviešana apsardzes vadības centriem – proti, nozares un ministrijas vienošanās paredzēja, ka prasība pēc vadības centru sertifikācijas tehniskās apsardzes jomā stātos spēkā 2016.gada 1.janvārī,” stāsta Arnis Marcinkēvičs, Drošības Nozares Kompāniju Asociācijas (DNKA) valdes priekšsēdētājs.
A.Marcinkēvičs norāda, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē vairākums deputātu (visi opozīcijas un atsevišķi pozīcijas deputāti) līdz galam neizprotamu iemeslu dēļ tomēr atbalstīja Jāņa Ādamsona priekšlikumu pārcelt šīs prasības ieviešanu vēl līdz 2017.gada 1.janvārim. Šo prasību pārcelšana uz tik tālu termiņu nozīmē, ka esošās nelikumības apsardzes nozarē turpināsies vēl vismaz vairāk nekā divus gadus.
“Mēs uzskatām par nepieņemamu, ka Saeimas deputāti, kuri ir tieši vai netieši saistīti ar apsardzes biznesu, pieņem lēmumus, kas valstij nodara miljonos mērāmus zaudējumus. DNKA biedri būtu gatavi šo prasību ieviešanai jau ar 2015.gada 1.janvāri, bet tomēr, acīmredzot, atsevišķām personu grupām ir izdevīgi, ka apsardzes nozarē plaukst un zeļ nelegālā nodarbinātība, aplokšņu algas un valsts un pašvaldību iestādes iepērk pakalpojumus no šādiem uzņēmumiem,” uzsver A.Marcinkēvičs.
Likuma apstiprināšanas gadījumā, DNKA izvērtēs iespēju vērsties pie Valsts Prezidenta likumu neizsludināt un atgriezt to izskatīšanai Saeimā.
DNKA aicina nekavējoties uzsākt darbu pie vispārēja apsardzes komersantu reģistra izveides, kurā būtu apkopota un publiski pieejama detalizēta informācija par visiem vairāk kā 500 Latvijā licencētajiem apsardzes uzņēmumiem, kā arī pie nozari pārraugošas institūcijas izveides, kā tas ir citās licencētās nozarēs (finanšu, azartspēļu), jo ir acīmredzams, ka Valsts policija resursu trūkuma un nepilnīgā normatīvā regulējuma dēļ nespēj tik galā ar apsardzes nozarē samilzušajām problēmām.
